Pārdomas pirms ceļojuma

Rudens Latvijā

Rudens Latvijā

Rudens šogad Latvijā ir sevišķi krāsains. Rudens ir iekrāsojis kokus, daudz izteikti saulainu dienu un tad vēl zilas debesis, sanāk jauka krāsu gamma. Latvija ir jauka ar to, ka šeit ir izteikti četri gadalaiki. Katrs gadalaiks ir sevišķs un to var izbaudīt pa īstam.

Bet kas tur tālajā Kenijā? Ilgonis ieteica pāršķirstīt Hemingveja “Āfrikas zaļos pakalnus”. Paklausīju. Vecais zēns Ernests tur runā tikai par zvēriem, to šaušanu un viskija dzeršanu. Neko sevišķi nestāsta par dabu un saules aptumsumu. Nu varbūt par staigāšanu pa krūmiem un pakalniem, lai atrastu zvērus, kurus nošaut. Staigāšana varētu sagaidīt arī mūs. Vēl grāmata stimulēja domu, ka jāpaņem pudelīte ārstniecības nolūkos.

Daudz lielāku iespaidu dod 1985.gadā uzņemtā filma “No Āfrikas dziļumiem” (Out of Africa), kura uzņemta pēc Karenas Bliksena motīviem. Karena Bliksena bija košo Āfrikas krāsu un apburošo ainavu savaldzināta. Man šķiet ka filmā parādītas vietas, kurās arī mēs būsim. Tā, ka man ir pozitīvs noskaņojums un vēlme uztaisīt labas Āfrikas ainavu bildes.

Pašķirstīju 1983.gadā izdoto krievu autora Sergeja Kuiska ( Tāds ir viņa uzvārds!) grāmatu Kenijas safari. Kuiskis, kurš nodzīvojis Kenijā 6 gadus, sniedz interesantu informāciju par šo zemi un cilvēkiem. Viņš apgalvo, ka ar svahili vārdu – safari, apzīmē jebkuru ceļojumu. Es domāju, ka ar to apzīmē tikai medības. Lūk, kāds tumsonis esmu bijis. Tā, ka mums būs īsts safari. Tāpat grāmatā ir stāstījums par Kenijas tautām. Mūsu ceļā mēs varbūt sastapsim masajus. Tā ir tikai viena no tā saukto nilonu (Nīlas iedzīvotāju) tautībām. Esot lepni, gari, nēsājot šķēpus un stāvot uz vienas kājas. Tajā laikā viņiem nepatika fotografēties. Vai mūsdienās kaut kas ir mainījies. Protams kopš 1985.gada daudz kas varētu būt mainījies.

Notikumi Nairobi lielveikalā radīja bažas par drošību šajā valstī. Bet, tad es atcerējos sakāmvārdu, ka bumba divas reizes tajā pašā bedrē netrāpa. Padomājot vēl vairāk, sapratu, ka šāds terora akts droši vien varētu notikt arī Londonā un Ņujorkā, da jebkur. Skatoties no globālā terorisma viedokļa, braucam drošā laikā. Paliek tikai mazie bandītiņi. Man bažas rada mana korķa cepure, koloniālais stils, vai vietējie nepārpratīs.

Par komfortu. Teltī pēdējo reizi gulēju kādus 20 gadus atpakaļ. Tāpēc šo safari priekš sevis varu nosaukt “Atgriešanās jaunībā”. Paklājiņu 2,5 cm biezu arī esam nopirkuši.

Būs labi, interesanti un jautri.
Nzuri safari marafiki.