Tag Archives: Maasai

No Nairobi uz Maasai Mara

  By | |
Leave a comment

Trešdiena, 30.10.2013
Pēdējais, ko iepriekšējā vakarā dzirdēju, bija, ka tiekamies 8.30 ar visām somām brokastīs,lai pēc iespējas ātrāk izbrauktu no Nairobi. Ceļot bija paredzēts ar diviem džipiem. Tika solīts,ka mašīnas saņemsim plkst. 19.00 iepriekšējā vakarā. Bet, gulēt ejot, no mašīnām vēl nebija ne vēsts. No rīta brokastīs ieradās tikai Ināra, Vitolds, Rūdolfs un Anderss. Izrādās ka divos naktī plāni bija mainījušies, jo no džipiem joprojām ne vēsts. No rīta mūsu kolēģi bija aizbraukuši ar hosteļa īpašnieka mašīnu pēc pārtikas. Viņi atdriezās pēc deviņiem ar ziņu, ka divu džipu vietā būs viens astoņvietīgs land cruisers, bet ar visu šoferi. Mašīnu īpašnieks uzzinot kurp mēs gatavojamies doties un zinot ceļu kvalitāti, baidijās, ka apsolītās mašīnas šādu ceļu neizturēs.  

Šoferīti ar džipu gaidijām ilgi jo ilgi. No Nairobi izbraucām īsi pirms 12. Mums jāveic ap 230 km. Nairobi priekšpilsētās laikam ir diezgan kriminogēna situācija, jo mājas ir kā mazi cietokšņi-logi ar restēm,teritorijai apkārt žogs ar pamatīgiem metāla vārtiem. Sākumā braucām ne pa labākās kvalitātes šoseju, bet tomēr šoseju. Pa ceļam redzējām tējas plantācijas. Tālāk parādījās tāds kā pustuksnesis. Tad, kad mūsu skatam pavērās Suswa kalns, izkāpām skatu laukumiņā. Man bija interesanti redzēt pustuksnesīgajā ainavā pacēlās smilšu virpuļi.  

Pie Suswa kalna sākās Masaju zemes. Mūsu ceļa mērķis bija Masai Mara. Lai to sasniegtu, drīz vien no šosejas  nogriezāmies pa kreisi. Ak tu skāde, drīz vien asfalts  beidzās,bet līdz mūsu gala mērķim vēl vairāk par 100 km. Tos mēs veicām gandrīz pa bezceļu. Zemes ceļš it kā bija, bet tik izdangāts, ka šoferi smilšainajā zemē bija iebraukuši jaunus ceļus. Laiku pa laikam sastapām Masaju, kas ganīja kaziņas, vietām arī aitas un govis. Krūmos manījām arī viņu mājas-nožēlojamas māla būdiņas.  

17.30 sasniedzām mūsu kempingu “Akāciju nometne”. Nometnē mums ierādīja telts vietu ar ugunskura vietu tai blakus. Tā kā malkas nebija un vakariņas gatavojamies gatavot uz gāzes plītiņām, uguskura vieta mūs īpaši neinteresēja. Nometnē bija tualetes un dušas. Kad sākām gatavot vakariņas, mūs apciemoja divi Masaji, kas atveda malku ugunskuram. Tas bija draudzīgs žests par velti. Pēc vakariņām Ilgonis un Agnese mūs iepazīstināja ar dienvidpuslodes zvaigznēm. Masaji piedāvājās mūs naktī apsargāt. Atkal draudzīgs žests.

Pārdomas pirms ceļojuma

  By | |
Leave a comment

Rudens Latvijā

Rudens Latvijā

Rudens šogad Latvijā ir sevišķi krāsains. Rudens ir iekrāsojis kokus, daudz izteikti saulainu dienu un tad vēl zilas debesis, sanāk jauka krāsu gamma. Latvija ir jauka ar to, ka šeit ir izteikti četri gadalaiki. Katrs gadalaiks ir sevišķs un to var izbaudīt pa īstam.

Bet kas tur tālajā Kenijā? Ilgonis ieteica pāršķirstīt Hemingveja “Āfrikas zaļos pakalnus”. Paklausīju. Vecais zēns Ernests tur runā tikai par zvēriem, to šaušanu un viskija dzeršanu. Neko sevišķi nestāsta par dabu un saules aptumsumu. Nu varbūt par staigāšanu pa krūmiem un pakalniem, lai atrastu zvērus, kurus nošaut. Staigāšana varētu sagaidīt arī mūs. Vēl grāmata stimulēja domu, ka jāpaņem pudelīte ārstniecības nolūkos.

Daudz lielāku iespaidu dod 1985.gadā uzņemtā filma “No Āfrikas dziļumiem” (Out of Africa), kura uzņemta pēc Karenas Bliksena motīviem. Karena Bliksena bija košo Āfrikas krāsu un apburošo ainavu savaldzināta. Man šķiet ka filmā parādītas vietas, kurās arī mēs būsim. Tā, ka man ir pozitīvs noskaņojums un vēlme uztaisīt labas Āfrikas ainavu bildes.

Pašķirstīju 1983.gadā izdoto krievu autora Sergeja Kuiska ( Tāds ir viņa uzvārds!) grāmatu Kenijas safari. Kuiskis, kurš nodzīvojis Kenijā 6 gadus, sniedz interesantu informāciju par šo zemi un cilvēkiem. Viņš apgalvo, ka ar svahili vārdu – safari, apzīmē jebkuru ceļojumu. Es domāju, ka ar to apzīmē tikai medības. Lūk, kāds tumsonis esmu bijis. Tā, ka mums būs īsts safari. Tāpat grāmatā ir stāstījums par Kenijas tautām. Mūsu ceļā mēs varbūt sastapsim masajus. Tā ir tikai viena no tā saukto nilonu (Nīlas iedzīvotāju) tautībām. Esot lepni, gari, nēsājot šķēpus un stāvot uz vienas kājas. Tajā laikā viņiem nepatika fotografēties. Vai mūsdienās kaut kas ir mainījies. Protams kopš 1985.gada daudz kas varētu būt mainījies.

Notikumi Nairobi lielveikalā radīja bažas par drošību šajā valstī. Bet, tad es atcerējos sakāmvārdu, ka bumba divas reizes tajā pašā bedrē netrāpa. Padomājot vēl vairāk, sapratu, ka šāds terora akts droši vien varētu notikt arī Londonā un Ņujorkā, da jebkur. Skatoties no globālā terorisma viedokļa, braucam drošā laikā. Paliek tikai mazie bandītiņi. Man bažas rada mana korķa cepure, koloniālais stils, vai vietējie nepārpratīs.

Par komfortu. Teltī pēdējo reizi gulēju kādus 20 gadus atpakaļ. Tāpēc šo safari priekš sevis varu nosaukt “Atgriešanās jaunībā”. Paklājiņu 2,5 cm biezu arī esam nopirkuši.

Būs labi, interesanti un jautri.
Nzuri safari marafiki.